Plānojot mājas apkārtnes labiekārtošanu, jautājums par sētas būvniecību bieži rada apjukumu. Dažādos avotos pieejamā informācija mēdz būt pretrunīga – vieni saka, ka nekādi dokumenti nav vajadzīgi, bet citi brīdina par sodiem.
Patiesība meklējama likuma izmaiņās, kas stājās spēkā pirms dažiem gadiem. Tagad žoga uzstādīšana ir kļuvusi vienkāršāka, taču joprojām ir jāzina daži svarīgi nosacījumi, lai izvairītos no liekiem strīdiem ar kaimiņiem vai pašvaldību.
Ko par žogiem saka likums?
Kopš 2021. gada Latvijā ir būtiski mainījušies noteikumi, kas attiecas uz nelielām būvēm. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 253, žogs tiek klasificēts kā pirmās grupas inženierbūve. Galvenais jaunums ir tāds, ka tagad žoga būvniecībai vai esoša žoga nojaukšanai vairs nav nepieciešams izstrādāt īpašu būvniecības dokumentāciju.
Tas nozīmē, ka jums nav jādodas pie arhitekta, lai pasūtītu dārgu projektu, un nav jāgaida būvvaldes apstiprinājums paskaidrojuma rakstam. Likums ir kļuvis pret iedzīvotājiem draudzīgāks, ļaujot ierīkot teritorijas norobežojumu bez liekas birokrātijas. Tomēr tas nedod tiesības būvēt jebko un jebkur, jo katrā vietā var būt savi specifiski ierobežojumi.
Pašvaldības noteikumi un vizuālais izskats
Lai gan būvvalde vairs nepieprasa projektu, katrai pašvaldībai ir savi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Šajos dokumentos var būt atrunātas prasības, kas jāievēro ikvienam saimniekam. Piemēram, ciemos un pilsētās bieži ir noteikts maksimālais žoga augstums, kas parasti nepārsniedz 1,6 vai 1,8 metrus.
Tāpat pašvaldība var regulēt to, cik caurredzamam jābūt žogam ielas pusē. Dažviet nav atļauts būvēt pilnībā slēgtus, necaurredzamus dēļu žogus gar publiskām ielām, lai netiktu bojāta kopējā ainava. Pirms ķerties pie darba, visdrošāk ir vienkārši sazināties ar savu vietējo pašvaldību un pajautāt, vai jūsu pagastā vai ciemā nav kādi īpaši noteikumi par žoga materiāliem vai izskatu.
Situācijas ar kaimiņiem un kopīgu zemi
Ja zeme pieder pašvaldībai, bet jūs to lietojat un maksājat nodokli, situācija ir nedaudz citāda nekā privātīpašumā. Ja plānojat būvēt žogu iekšpagalmā, lai pasargātu sevi no konfliktiem vai vandalisma, ir būtiski, kur tieši šī sēta atradīsies. Gadījumos, kad žogs tiek likts tieši uz robežas ar kaimiņu, piekrišana parasti ir nepieciešama, jo tā skaitās kopīga būve.
Taču, ja jauno dēļu žogu būvējat savā lietošanā esošajā zonā, neatkarīgi no esošā robežžoga, tas tiek uzskatīts par jūsu labiekārtojuma elementu. Ņemot vērā iepriekšējos incidentus un likumsargu iesaisti, šāds solis ir saprotams pašas drošībai. Tomēr, lai nākotnē nebūtu pretenziju par “patvaļīgu rīcību” uz pašvaldības zemes, ieteicams rakstiski painformēt pašvaldību par plānu atjaunot vai papildināt žogu, īpaši, ja tas nepieciešams īpašuma pasargāšanai no bojājumiem.
Kad var rasties problēmas ar likumu?
Sodi parasti netiek piemēroti par to, ka žogs ir uzbūvēts, bet gan par to, ka ir pārkāptas svarīgas drošības normas. Viens no lielākajiem riskiem ir inženierkomunikāciju aizsargjoslas. Ja žoga stabus ieraksiet tieši virs gāzes vada, ūdensvada vai elektrokabeļiem, dienesti var pieprasīt žoga tūlītēju nojaukšanu, lai piekļūtu komunikācijām.
Lasi vēl: Senču zīmes 26.–27. februārī atklāj, kad gaidāmi pirmie +20°C un īstais pavasaris
Tāpat uzmanība jāpievērš tā sauktajām sarkanajām līnijām un būvlaidēm. Žogs nedrīkst traucēt autovadītāju redzamību krustojumos vai pie izbrauktuvēm. Ja pašvaldības likumsargi vai būvvaldes inspektors konstatēs, ka sēta ir bīstama satiksmei vai pārāk augsta, var tikt uzlikts naudas sods un dots rīkojums visu pārbūvēt. Tāpēc mierīga plānošana un pārliecināšanās par komunikāciju atrašanās vietu palīdzēs sētu uzbūvēt vienreiz un pareizi.
